Kā mēs pārprotam inteliģenci?

Vairums no mums ir pārliecināti, ka esam visai gudri. Uzskatām, ka varbūt neesam gluži ģēniji, bet mūsu smadzeņu akciju vērtība krietni pārsniedz tirgus vidējo. Tiekot piespiesti novērtēt savas prāta spējas, lielākā daļa sevi vērtē kā samērā inteliģentus. Diemžēl, tā visbiežāk nav taisnība. Par spīti tam, ka šķietam intelektuāli galvas tiesu pārāki par idiotiem, kādus satiekam interneta forumos, zinātne tam nepiekrīt.

Viens no iemesliem, kādēļ vērtējam pārvērtējam savu inteliģenci, ir interneta meklēšanas dzinēju pieejamība. Visi esam saskārušies ar situācijām, kad iekarsušu debašu laikā, kāds no draugiem izvelk viedtālruni un meklē pierādījumus saviem argumentiem tīmeklī. Ja pats regulāri paļaujies uz Māti Gūgli, sagatavojies sliktām ziņām – faktu uzmeklēšana iespēja internetā liek mums justies gudrākiem, nekā patiesībā esam. 2015. gada sākumā, Jēlas Universitātes pētnieku grupa nolēma pārbaudīt, kādu iespaidu internets ir atstājis uz cilvēku priekšstatu par inteliģenci. Deviņu eksperimentu sērijā, subjektiem tika uzdoti dažādas sarežģītības pakāpju jautājumi, ļaujot izvēlēties, vai uz tiem atbildēt patstāvīgi, vai ar meklēšanas dzinēju palīdzību, kas casinopt24.com apostas online portugal. Tie subjekti, kuri paļāvās uz meklēšanas dzinējiem, ievērojami pārvērtēja savas prāta spējas. Eksperimentos atklājās, ka, dalībniekiem uzmeklējot atbildes tīmeklī, tie bieži izdarīja pārsteidzīgus secinājumus no neliela atrastās informācijas daudzuma. Turklāt viņi bija pārliecināti, ka ir labi informēti par šiem tematiem pat tad, ja par tiem pirmo reizi tika dzirdējuši tikai piecas minūtes iepriekš.

No otras puses, ne visi melo par savām eksperta līmeņa zināšanām. Daži cilvēki patiešām ir eksperti un varētu sniegt padziļinātu jautājumu, kādi tika uzdoti pētījuma subjektiem, analīzi, bez lielas piepūles. Tomēr pat šie eksperti nav tik gudri, kā tie iedomājas. Iespējams esi redzējis internetā komiskus videoklipus, kur stilīgiem jauniešiem tiek jautāts, vai tie ir pazīstami ar izdomātu mūzikas grupu daiļradi. Bailēs izklausīties atpalikušiem no kultūras, tie izliekas labi zinām šīs neeksistējošās grupas. Atsaucoties uz Kornelas Universitātes veikto pētījumu, izskatās, ka līdzīgā kārdinājumā krīt arī eksperti. Tiesa gan neeksistējošu grupu vietā, tie izliekas zinām sagudrotus zinātniskos terminus. Pētījumā laikā atklājās, ka pat 90% cilvēki, kuri sevi sauc par ekspertiem, izliekas zinot tādus izdomātus terminus, kā paralaksa plāksnes, ultralipidi un kolarīni. Diemžēl, jo plašākas subjekta reālās zināšanas, kādā nozarē, jo lielāka iespēja, ka viņš izliksies zinām arī par izdomātiem faktiem.

Lielas pilsētas ir kļuvušas par inteliģences sinonīmiem. Ņujorka, Parīze un Londona izstaro sarežģītības un atjautības auru un tiek uzskatītas par vietām, kur ģēniji prāto par eksistenci, pārskatot mūsdienīgo metropoļu panorāmas, caur penthausa dzīvokļa logiem. Patiesībā, dzīve lielpilsēta nav nemaz tāds intelektuāls izaicinājums, kā ir iegājies uzskatīt. Zinātnieki ir atklājuši, ka urbāna vide atstāj ievērojamu un negatīvu iespaidu uz mūsu prāta spējām. Vienā no Mičiganas Universitātes pētījumiem, zinātnieki atklāja, ka pietiek pavadīt vien pāris minūtes pūlī, lielpilsētas centrā, lai ciestu mūsu paškontroles un atmiņas spējas. Pie šāda slēdziena pētnieki nonāca pēc eksperimenta, kura gaitā divas subjektu grupas tika aicinātas doties pastaigā vai nu parkā, vai arī cauri pilsētas centra drūzmai. Pirms un pēc šādas pastaigas, dalībniekiem bija jāveic vienādas sarežģītības tests, kurā, tiem, kuru pastaiga veda cauri pārpildītām ielām, klājās ievērojami sliktāk.

Nepatiesi mīti par Titānika bojā eju

15. aprīlī apritēja 105 gadi, kopš traģiskās Titānika nogrimšanas, kurā dzīvību zaudēja vairāk, kā 1500 pasažieru un apkalpes locekļu. Šajā garajā laikā stāstīts daudz stāstu par kuģi un uz tā klāja esošajiem cilvēkiem, kas pēc tam daudz pārstāstīti dažādās valodās, radot vairākus nepatiesus mītus. Mītus apkopojis portāls www.AlfaKasino.com.

Viens no populārākajiem mītiem, kas neatbilst patiesībai, stāsta, ka Titāniks esot bijis pirmais kuģis, kurš izmantojis SOS briesmu signālu. Kā tas ir ar daudziem mītiem, tajā ir daļa patiesības, tomēr tā tikusi pārspīlēta. Mīta saknes ir nāk no kuģa Morzes koda operatoru Herolda Braida un Džeka Filipsa sarunas, nekavējoties pēc tam, kad Titāniks uzskrēja liktenīgajam aisbergam. Braids jokojot ieteica, ka Filipam vajadzētu izmantot izdevību un izmantot jauno briesmu signālu SOS, jo citas iespējas vairs varot nepienākt. Uz traģēdijas brīdi, SOS signāls jau gadiem kalpoja kā starptautisks briesmu signāls, lai arī vairums valstu, aiz ieraduma, vēl joprojām lietoja katra savu signālu. Tomēr Titānika traģēdija kalpoja kā pagrieziena punkts šajā jautājumā, uzsverot vienota briesmu signāla nepieciešamību.

Vairums ir dzirdējuši, ka uz Titānika nebija pietiekoši daudz glābšanas laivas, lai tajās varētu patverties visi uz kuģa esošie cilvēki, kas atbilst patiesībai. Glābšanas laivu jautājumā ir iesakņojušies vairāki nepatiesi apgalvojumi, piemēram, tāds, ka glābšanas laivas nav bijis pietiekoši, jo kuģa īpašnieki centušies ietaupīt uz tā rēķina vai arī uzskatījuši, ka tās bojās majestātiskā kuģa, kuru tāpat neesot iespējams nogremdēt, klāja skatu. Atsaucoties uz tā laika kuģniecības regulējumiem, Titānikam noteiktais minimālais glābšanas laivu skaits bija 16, tomēr kuģa īpašnieki to aprīkoja ar 20, tātad pasažieru drošību uztvēra visai nopietni. Tāpat ir maz ticams, ka lielāks glābšanas laivu skaits būtu izglābis ievērojami lielāku cilvēku skaitu. Ir zināms, ka pēdējā glābšanas laiva tika nolaista ūdenī, vai precīzāk, steidzīgi pārgrūsta pāri bortam, vien piecas minūtes pirms kuģis sasvērās stāvus.

Holivudas filmu ainas, kurās trešās klases pasažieriem ir jācīnās ne tikai ar grimstošo kuģi, bet arī ar kuģa apkalpi, kuri, taupīdami glābšanas laivas, tos ieslēguši kuģa zemākajos klājos. Arī šajā mītā ir daļa patiesības, jo no 700 trešās klases pasažieriem, izglābās tikai 180 un patiešām ir liecības par to, ka vairāku lētāko biļešu īpašnieku ceļš uz augstākajiem klājiem ticis slēgts. Tomēr tas netika darīts aiz ciniskas vienaldzības pret nabadzīgajiem, bet, klausot 20. gadsimta imigrācijas likumu, kas paredzēja strikti nodalīt dažādu šķiru pasažierus, lai ierobežotu slimību izplatību. Tā kā nebūt ne visi apkalpes locekļi laicīgi zināja, ka kuģis ir nolemts okeāna dzīlēm, un vairāki no tiem, kas zināja, uzskatīja, ka, kuru katru brīdi ieradīsies glābēji, tādēļ vairāki matroži uzskatīja, ka ikdienišķie segregācijas noteikumi vēl joprojām ir spēkā, un atstāja atsevišķus vārtus aizslēgtus. Ar skaidru prātu apsverot iespēju, ka uz grimstošā kuģa valdīja sazvērestības teorija (ar to piedāvā iepazīties Somijas mājas lapa) ar mērķi nolemt nāvei pēc iespējas lielāku skaitu trešās klases pasažieru, ir acīmredzams, ka tā ir absurda.

Kāpēc mums būtu jāpriecājas par Trappist-1?

Laikā, kad jaunu eksoplanētu atklāšana jau ir uzņēmusi apgriezienus, NASA (Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) sarīkoja īpašu preses konferenci, lai izsludinātu 7 jaunu Zemes izmēra atklāšanu. Tā kā jau ar zināmu regularitāti lasām ziņas par jaunām planētām, kas griežas ap tālām zvaigznēm, ar ko šīs septiņas ir tik īpašas? Tā kā mūsu interese par eksoplanētām (apostas online) ir vērsta vienā konkrētā virzienā, alternatīvas Zemes un dzīvības meklējumos, tad apskatīsim, ar ko tieši jaunatklātā sistēma ir daudzsološa.

Zinātnieki jau ir apstiprinājuši, vismaz divas no septiņām planētām, kas griežas ap zvaigzni Trappist-1 nav pilnībā ietītas biezos ūdeņraža atmosfēras slāņos. Tas ir nozīmīgi, jo tas vairo cerības, ka to virsma ir akmeņaina kā uz Zemes. Tas izslēdz iespēju, ka šīs planētas ir milzīgi gāzes burbuļi, kā mūsu Saules sistēmas gāzes milži, kuriem nav cietas virsmas, tādēļ tie nevar uzturēt dzīvību mums pazīstamā formā. No līdz šīm atklātajām eksoplanētām, vairums ir gāzes milži. Tas gan nenorāda, ka šādas planētas visumā ir visbiežāk sastopamas, bet, ka mūsu līdzšinējās planētu meklēšanas metodes, visvieglāk atrod tieši tādas.

Šķidra ūdens klātbūtne ir lielākais priekšnosacījums, meklējot dzīvību uz citām planētām, un šo pārbaudu Trappist-1 sistēma ir nokārtojusi uz izcili. Zinātnieki uzskata, ka šķidrs ūdens ir atrodams uz visām septiņām šīs sistēmas planētām. Visas planētas ir izkārtojušās tā saucamajā mērenajā zonā, pietiekoši tālu no savas saules, lai nebūtu pārāk kārsts un ūdens neiztvaikotu, bet arī ne pārāk tālu, lai ūdens sasaltu.

Vēl optimismu izraisa ozona un metāna klātbūtne sistēmā. Ir nepieciešams speciāls specifisku apstākļu kokteilis, lai planēta tiktu uzskatāma par apdzīvojamu. Nedrīkst būt pārāk karsts, ne pārāk auksts. Ne pārāk daudz gāžu, nepārāk daudz cietu vielu. Ir jābūt relatīvi akmeņainai ainavai, daudz gaismai, ideāla blīvuma atmosfēra, kas nodrošina mērenu klimatu. Ozona, kas varētu būt arī fotosintēzes atlikums, klātbūtne atmosfērā nodrošina neatsveramu aizsargslāni aizsardzībai pret ultravioleto radiāciju, ko izstaro sistēmas saules zvaigzne Trappist-1. Zinātnieki ir pārliecināti, ka vismaz trijās no eksoplanētām ir atrodama šo abu vielu klātbūtne. Metāna, Ozona un skābekļa kombinācija atmosfērā norāda uz neizsīkstošu avotu, kas atjauno šīs gāzes. Vienīgais šāds avots, ko piedāvā mūsdienu zinātne, ir dzīvība.

Sistēmas saule, Trappist-1 ir ideāli piemērota dzīvībai. Tā ir M klases pundurzvaigzne – aposta de futebol, kas ir daudz kārt mazāka un vēsāka par mūsu Sauli. Ja mūsu saule būtu basketbola bumbas lielumā, tad, tādā pat mērogā attēlota, Trappist-1 būtu tikai golfa bumbiņās izmērā. Tas ir labi dzīvības uzturēšanai, jo šādas zvaigznes ļoti lēnām un vienmērīgi dedzina savu degvielu un spēj apgaismot savas planētas ļoti ilgu laiku. Jo vairāk laika dzīvībai rasties, jo lielāka iespēja, ka dzīvība jau ir radusies un attīstījusies sarežģītākās formās par vienšūnu baktērijām.

40 gaismas gadu tālā distance, kas šķir šo sistēmu no Zemes, ir visai tuvu. Protams, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, 350 triljonu kilometru ceļojums uz Trappist-1 sistēmu aizņemtu 44 miljonu gadu. Tomēr, visums ir milzīgs un tukšs, un distances starp sistēmām ir galvu reibinošas. Tādēļ, dzīvojot 100 tūkstoš gaismas gadu plašā galaktikā, Trappist-1 ir tik tuvu cik vien tuvu mēs varētu cerēt atrast, ko tik ievērības cienīgu.

Kā pareizi kombinēt vīnus un sierus?

Ikviena izsmalcināta pasākuma ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa ir vīni un sieri. Tā ir visiem labi zināma kombinācija, ar kuru nevar nošaut greizi – δικτυακός τόπος, tomēr vīni un sieri ir tik ļoti dažādi, ka ne visas kombinācijas strādās. Vīna un sieru garšas var saderēt kopā ideāli un radīt pārsteidzošu garšu buķeti, bet tajā pašā laikā var būt kombinācijas, kuras nepavisam nevar nosaukt par baudāmām. Ir sarakstīts neskaitāmi daudz grāmatu un cita veida literatūras par vīnu un sieru saderību, ar konkrētiem piemēriem, tomēr pilnīgi izstrādātas gatavas receptes konkrētu vīnu un sietu saderībai nav. Lai atrastu ideālos pārus ir jāeksperimentē un jābauda, tomēr ir dažas vadlīnijas, kas šo uzdevumu varētu padarīt mazliet vienkāršāku.

1. Viena reģiona vīns un siers

Pats pamats kombināciju meklēšanai ir izcelsmes ziņā līdzīgu produktu saskaņošana. Kas kopā ir audzis, tas arī garšas ziņā kopā saderēs perfekti. To atzīst gandrīz visi vīnziņi un arī ēdienu kritiķi. Tātad, izvēloties, piemēram, franču kazas siers no Loire reģiona lieliski sader ar Loire Sancerre vīnu. Šī vīna izteiktā garša lieliski papildina kazas sieru, kaut gan garšas pašas par sevi ir visai atšķirīgas. Sarkanvīni no Burgundijas reģiona lieliski ies kopā ar Époisses, kas ir viendabīgs, maigs siers no govs piena. Manchego, kas ir izcils spāņu aitas siers, lieliski ies kopā ar Spānijas dienvidu reģionu vīniem. Šādi veidotas kombinācijas parasti sader kopā ļoti labi. Protams, ir jāņem vērā arī garšas un struktūras īpašības, jo vienā reģionā var tikt darīti ļoti dažādi vīni un gatavoti neskaitāmi daudz sieru.

Paldies οι φιλοι!

2. Kombinējiet pēc garšas intensitātes

Viena garša nedrīkst nomākt otru, citādāk kombinācijai zūd jēga. Sieri ar izteikti asu un pikantu garšu vislabāk ies kopā ar piesātinātiem sarkanvīniem, kuros ir izteikti tanīni. Siera garša nedrīkst būt izteiktāka par vīna garšu, tad, jūs varat baudīt arī sieru vienu pašu. Vīna garša tāpat pazudīs un jūs to nevarēsiet izbaudīt. Tāpat arī nevajadzētu izvēlēties ļoti jaunu, maigu sieru pie spēcīga sarkanvīna. Tad, savukārt nebūs izjūtama siera garša.

3. Kombinējiet pēc tekstūras

Arī pēc tekstūras var atrast lieliskas saderības, taču šajā gadījumā jāievēro viens no diviem nosacījumiem – -tekstūrām vai nu vienai otru jāpapildina vai tām jākontrastē. Bagāti, krēmveidīgi sieri, piemēram, lieliski ies kopā ar bieziem baltvīniem, taču tajā pašā laikā, piemēram, viegli, dzirkstošie vīni labi sader ar bagātīgiem cietajiem sieriem.

4. Kombinējiet pēc vīna salduma un siera sāļuma

Parasti lieliskas kombinācijas var veidot, izvēloties sāļus sierus un saldus vīnus, jo tad rodas ļoti labs garšu kontrasts. Piemēram tādi sieri kā zilais siers, Gouda, Grana, ποκερ un Feta, lieliski saderēs kopā ar deserta vīniem uz dažādiem stiprinātajiem vīniem. Sākotnēji varbūt šāds garšu kontrasts varētu šķist ļoti neparasts, taču šādas atšķirīgas garšas iet kopā patiešām veiksmīgi.

5. Kompensējiet garšas un struktūras

Garšas var ne tikai kontrastēt vai saskaņoties, bet arī viena otru kompensēt. Siera treknumu, piemēram, var kompensēt vīna sausums, tāpēc treknus, krēmveidīgus sierus vislabāk būtu pasniegt kopā ar sausu sarkanvīnu vai sausu dzirkstošo vīnu. Gan tanīni gan burbuļi lieliski neitralizē treknumu. Tad būs lieliski izjūtama siera pamata garša, taču tas nešķitīs piesātināts ar taukiem.

Lielākās vides katastrofas, kuras izraisījusi cilvēce

Vēsturē vairākkārt vērojamas vides katastrofas, kuras izraisījusi tikai un vienīgi cilvēka neapdomīga rīcība. Šādu katastrofu sarakstā ir kodolieroču sprādzieni, toksisko gāžu noplūdes, masveida ūdens piesārņojums naftas noplūdes vietās un daudz citas. Ikreiz, kad notiek liela mēroga vides katastrofas, sekas ir ļoti spēcīgi degradējošas un to ietekme ir jūtama vairākus simtus gadu vēlāk. Vides katastrofa tiek nošķirta no jēdziena dabas katastrofa (vairāk info par to), jo tā ir notikusi cilvēka darbības dēļ. Šajā rakstā nosaukšu lielākās vides katastrofas vēstures laikā.

1. Londonas nāvējošais smogs
Rūpnieciskās evolūcijas uzplaukuma centrālā pilsēta bija Londona. Industriālā ražošana pamatā bāzējās uz fosilā kurināmā, īpaši ogļu izmantošanu. Fosilais kurināmais izdala lielu piesārņojumu atmosfērā, radot biezu miglu un praktiski necaurredzamu gaisa masu. Cilvēki bija spiesti pielāgoties redzēt cauri šai biezajai miglai. Tomēr 1952. gadā šis piesārņojums kļuva katastrofāls. Ziemas laikā laika apstākļi bija ļoti auksti, kā rezultātā iedzīvotāji sadedzināja daudz vairāk ogles, nekā tas notika parasti. Tā rezultātā ogļu sadegšanas rezultātā radušies dūmi kopā ar slāpekļa oksīdiem, kvēpu un sēra dioksīdiem sasniedza tik augstu līmeni, ka apņēma Londonu biezā, melnā mākonī, praktiski izslēdzot jebkādu dienas gaismu. Šī smoga laikā gan no nosmakšanas, gan citu nelaimju dēļ bojā gāja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku.

2. Atomelektrostacijas sprādziens Černobiļā
1986. gada 26. aprīlī negaidīti izslēdzās kodoliekārtas reaktors, izraisot šausminošu ugunsgrēku un sprādzienu, kas momentā paņēma sev līdz 50 darbinieku dzīvības un izplatot tuvākā apkārtnē bīstamu radiācijas līmeni. Cilvēces vēsturē šī ir lielākā atomelektrostacijas izraisītā katastrofa. Vairāk nekā četri tūkstoši vēžu izraisīti nāves gadījumi ir saistīti as šīs radioaktīvās vielas izplatību Černobiļas apkārtnē. Radiācijas līmenis šajā vietā vēl joprojām ir ļoti augsts, turklāt, nav zināms, kāds radiācijas vielu daudzums atrodas vēl zem pašas stacijas drupām. Stipri ietekmētas ir arī tuvākās valstis, kā, piemēram, Baltkrievija un Krievija. Vismaz 60 procenti no ļaundabīgām radioaktīvajām vielām nokrišņu veidā izkrita tieši pār Baltkrievijas teritoriju.

3. Cianīda gāzes noplūde Indijā
1984. gada 3. decembrī pesticīdu rūpnīcā nejauši notika avārija, kuras laikā noplūda nāvējoša ķīmiska gāze, kas izplatījās kā bieza migla. Šīs noplūdes laikā bojā gāja vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Viņi saindējās ar izocianātu gāzi, kas tiek izmantota kā pesticīdi. Papildus letālo gadījumu skaitam, vismaz 50 tūkstoši cilvēku bija spiesti uzsākt lielus un ilgus ārstniecības kursus, nonākot saskarsmē ar šo gāzi. Šī tiek uzskatīta par iznīcinošāko ķīmisko katastrofu.

4. Exxon Valdez naftas noplūde
1989. gada 24. martā Aļaskā tika nopludināti no 260 tūkstošiem līdz 750 tūkstošiem barelu lieli jēlnaftas apjomi. Katastrofa notika, jo tankkuģis, kas pārveda šo naftu, ietriecās zemūdens klintī. Šo mēdz uzskatīt par vienu no visvairāk destruktīvāko cilvēka izraisīto vides katastrofu, kurai ir gan ilgtermiņa, gan īstermiņa bojājumu efekts. Tūlītēja nāve iestājās ap 100 tūkstošiem radību, to skaitā jūras putnu, ūdru, roņu, ērgļu un nezināmu skaitu zivju resursu iznīcināšana.

5. Seveso katastrofa
1976. gada jūlijā netālu no Milānas, Itālijā, notika ķīmiskās rūpnīcas sprādziens, izlaižot atmosfērā TCDD gāzi (tetrahlordibenzo dioksīdu). Vissmagāk gāzes izplūdē cieta tuvāk esošā pilsēta Seveso. Neilgi pēc sprādziena, bojā gāja aptuveni 3300 dzīvnieki, vēl lielāks skaits mājlopu tika nokauti, lai neizplatītu šo vides piesārņojumu pārtikas rūpniecības laikā. Aptuveni 500 cilvēkiem tika konstatētas dažādas smagas ādas saslimšanas un bojājumi, daudz bērni tika hospitalizēti ar smagiem ādas iekaisumiem.

Paldies Spāņiem

Kā atrast labāko svētku dāvanu?

Atlicis pavisam nedaudz laika, līdz Ziemassvētkiem un dāvanu pasniegšanai. Vai vēl joprojām nespēj izlemt, kas cilvēkam būtu nepieciešams, un kādu dāvanu viņš priecātos saņemt? It īpaši, ja nepieciešams izdomāt dāvanu idejas vairākiem cilvēkiem, jācer uz lielu ideju pieplūdumu, kas, vēlams, arī nepārsniegs ieplānoto budžetu. Ģimenes lokā šādiem pārmērīgiem patēriņiem vislabāk pieņemt tradīciju, ka katrs dāvina vienam izlozētam cilvēkam, un pievēršas tikai vienas idejas kalšanai. Finanses un dāvanu idejas totalizators ir divas lielākās lietas, kas liek iespringt katru gadu, vienā un tajā pašā laikā. Ar katru gadu mēs saprotam, ka labākās dāvanas nenozīmē visdārgākās dāvanas. Vislabākās dāvanas ir tādas, kuras patiesi iepriecina saņēmēju un sniedz laimes sajūtu paša dāvinātāja sirdī. Lai palīdzētu izkļūt ārā no šīs situācijas, sniegšu dažus padomus, kā atrast labāko svētku dāvanu.

Lūdz padomu citiem cilvēkiem
Lai pārliecinātos, ka dāvana būs patiešām noderīga, neturi savas idejas kā partizāns pie sevis, bet aprunājies un sniedzies pēc padoma ar citiem cilvēkiem. Iespējams, ka tu šo cilvēku, kam vēlies pasniegt dāvanu, pazīsti no visiem vislabāk, taču vienmēr gadās ideju trūkums, un jāķeras pie vispārīgām idejām. Piemēram, pajautā māsai, kāda būtu viņas sapņu dāvana, tādējādi cerot iegūt kādu noderīgu ideju, ko uzdāvināt savai draudzenei. Bieži vien cilvēki lūdz viens otram padomu, balstoties uz citu cilvēku saņemtajām un dāvinātajām dāvanām. Ja ir laiks un pacietība, var iemest Googlē kādu interesantu dāvanu padomu un izmeklēt visas lapas, taču uzreiz brīdinu, ka šo lapu skaits būs patiešām daudz un būs nepieciešams ilgs laiks, lai tās visas pārskatītu un iegūtu labu iedvesmu.

Dāvini kaut ko paša gatavotu un personīgu
Vislabākais veids, kā samaksāt izmaksas un tajā pašā laikā pasniegt patiešām personīgu un mīļu dāvanu ir: pagatavot to pašam. Ja dodies ciemos pie draugiem, tad kopā ar savu ģimeni sagatavojies krāšņu saldumu grozu, vai izdekorē vasarā uztaisīto ievārījuma burku. Viss, kam tu pieliec savu kreatīvo roku, pārvēršas par patiesi jauku un interesantu dāvanu. cilvēkiem īpaši patīk saņemt kādu pašu gatavot dāvanu, tāpēc “sametaties uz vienu roku” ar vecmāmiņu un saadiet visiem draugiem kādu zeķu vai cimdu pāri ar personalizētiem uzrakstiem vai zīmējumiem. Radiniekiem izcep skaistas sirsniņu piparkūkas un izdekorē ar krāsainiem uzrakstiem. Atceries, ka labas dāvanas ir tādas, kuras var izmantot. Vienalga, vai tās ir īslaicīgai izmantošanai, piemēram, ēdamas dāvanas, vai ilglaicīgai lietošanai, piemēram, krāsojamā grāmata – tomēr tai ir daudz lielāka vērtība nekā tām dāvanām, kuras krāj putekļus plauktā un ir kā dekors.

Piešķir dāvanai mērķi
Kā alternatīvu dāvanu apmaiņai, varat ieviest ar ģimeni tradīciju piedalīties kādā organizācijā vai kopīgi aiziet uz restorānu. Sava laika dāvināšana un kopā būšana ir vislabākais, ko dāvināt savai ģimenei. Vai esat kādreiz domājuši par kopīgu piedalīšanos kādā labdarības akcijā? Tas var arī krietni ierobežot vispārējos izdevumus, un turklāt sniegsiet patiesu prieku kādam, kuram, iespējams, dāvanas ir vairāk nepieciešamas. Protams, iespējams mazākie bērni, kas katru gadu raksta Ziemassvētku vecītim vēstules ar vēlmju sarakstu, vēl nesapratīs šādu mērķtiecīgu dāvanu, tāpēc labāk šādu alternatīvu ieviest pieaugušo kompānijā, piemēram, darba kolēģu vidū. Katru gadu darba vietas, atzīmējot pirmssvētkus, ierosina kopīgi nosvinēt ar mazām dāvaniņām. Taču, ja šo mazo dāvanu vietā viss kolektīvs kopīgi aizietu uz patversmi un palīdzētu dzīvniekiem, sasildītu viņu sirdis un vēderus ar ko garšīgāku, tas būtu daudz lielāks ieguvums.

Paldies par atbalstu musu draugiem no Laimētavu salīdzināšanas portāla!

Padomi, ko nedarīt suņa klātbūtnē

Suņi ir un būs cilvēku labākie draugi. Taču īsta draudzība nenozīmē to, ka viņiem patīk viss, ko saimnieki dara. Kādreiz mēs paši nezinot apgrūtinām savus mājdzīvniekus darot lietas, ko nevajadzētu vin pārbaude. Suņiem neinteresē vai mēs esam paņēmuši no bankas kredītu, bet dažas lietas gan dzīvniekus patiešām tracina. Šeit būs pāris padomi, ko neiesakām darīt sava suņa klātbūtnē.

Mēs izmantojam vārdus vairāk kā ķermeņa valodu.
Cilvēki ir vokālas būtnes, viņiem patīk komunicēt un daudz runāt. Cilvēki mēdz daudz sarunāties ar mājdzīvniekiem, apzinoties, ka viņi nemaz nesaprot ne pusi no stāstītā. Suņi ir spējīgi iemācīties dažas svarīgākās frāzes, kā, piemēram, staigāt, ēst, bumbiņa, lec un citas. Taču garus un paplašinātus teikumus suns nekad nespēs saprast. Viss, uz ko suņi paļaujas brīžos, kad nesaprot cilvēkus ir ķermeņu valoda. Strādāt ar ķermeņa valodu ir ļoti svarīgi jau no paša suņa agrīnā apmācības vecuma. Aizejot uz dzīvnieku apmācībām, var iemācīties dažas lietas, kuras līdz šim esam darījuši nepareizi, sajaucot galvu savam mājdzīvniekam. Piemēram, sakot sunim, lai viņš paliek savā vietā, mēs mēdzam paliekties uz priekšu, bet šāda poza praktiski aicina, lai suns nāktu pie jums. Suns ir samulsis, jo dabū rājienu par nepareizi izpildītu komandu, lai gan viņš sekoja cilvēka ķermeņa valodai.

Mēs apskaujam un cieši samīļojam suni
Cilvēkiem šāda darbība liekas mīļa un tā mēs izrādām visdziļākās jūtas, taču suņi nemēdz šādi sasveicināties ar saviem mīļajiem. Tāpēc šāda sasveicināšanās un cieša spiešana varētu nepatikt un izraisīt apdraudētības sajūtu. Daudzi suņi panes šo mīlestības izpausmi ar žēlastību, jo viņi patiešām mīl savu saimnieku, taču daudzi izjūt bailes un jūtas apdraudēti. Šāda apkampšanās ir biežs iemesls kāpēc suņi mēdz sakost mazus bērnus, jo bērni cenšas izrādīt savu mīlestību, bet turpretī sunim tas liekas kā personisks aizskārums.

Mēs cenšamies izveidot ciešu acu kontaktu
Acu kontaktam ir spēcīga ietekme. Starp cilvēkiem tā varētu būt cieņas izrādīšana, ka sarunājoties skatāmies acīs pretī esošam cilvēkam. Taču suņiem šāda cieša acīs skatīšanās var būt dominances pārņemšana. Viņš to var uztvert kā sākumu pirms cīņas par pārsvaru. Suns var justies apdraudēts un palikt agresīvs, ja pārlieku ilgi skaties acīs. It īpaši, ja uz ceļa satiec svešu suni – necenties izveidot ilgstošu acu kontaktu, bet nedaudz novērs acis, runā maigā tonī un kontrolē savas ķermeņa kustības, neizdarot asas darbības, kas var suni nobiedēt.

Mēs dodamies ātrās pastaigās
Pastaigas ir svarīga suņa un cilvēka mijiedarbība. Ja esi nolēmis sev ņemt suni un nespēj nodrošināt viņam patstāvīgu svaigu gaisu un pagalmu, kur dzīvot, tad nepieciešams veikt ikdienas pastaigas. Svarīga lieta, lai dotos pastaigās ir – lai suns būtu apmācīts, kā uzvesties pie siksniņas. Taču no otras puses, sunim ir arī jāļauj izbaudīt visu, kas notiek pastaigas laikā. Jāļauj viņam pasmaržot visu, ko viņš vēlas, jāļauj izpētīt apkārtne un iepazīt apkārt esošos objektus. Pastaigas maršruts nedrīkst būt vienveidīgs, nepieciešams ik pa laikam ieviest jaunus ceļus. Tāpat nepietiks ar dažu minūšu steidzīgu pastaigu, ja suns nespēj kārtīgi izkustēties. Sunim nepieciešams ne tikai svaigs gaiss, bet arī saules stari un enerģija.

Mēs nespēlējamies ar mājdzīvniekiem
Vai tu zini kāda ir sajūta visu dienu būt iestrēgušam konkrētā telpā, nezinot ko darīt? Atceries bērnību, kad tevi garlaikoja vecāku pieaugušo sarunas, kurās tu nekā nespēji iesaistīties. Suņiem ir tāpat – viņi redz, ka saimnieks ir mājās, bet viņiem netiek pievērsta nekāda uzmanība, ja priekšroku ieņem sēdēšana internetā vai televizora skatīšanās.

“Es mīlu tevi, saimniek!”

Suņi dzīvojuši kopā ar mums jau tūkstošiem gadu, un neviens nespēj apšaubīt teicienu, ka suņi ir cilvēka labākie draugi. Suņi ir izstrādājuši spēcīgu spēju izjust patiesu sirsnību pret cilvēku, kā neviens cits dzīvnieks uz pasaules. Suņiem nepieciešams cilvēks tikai tāpēc, lai viņu pabarotu un iegūtu fizisku aprūpi. Suņiem cilvēks ir nepieciešams arī emocionāli. Tāpēc daudzos pētījumos tiek apstiprināts, ka suņa mīlestība ir beznosacījumu eurojackpot. Ne slikts materiālais stāvoklis, ne kredīti, ne aizdomīgi draugi – nekas nepazaudēs suņa jūtas pret cilvēku. Taču kā mēs varam zināt, ka suns mūs patiešām mīl, ja mēs to esam pieraduši dzirdēt verbāli, piemēram, no sava mīļotā partnera puses? Kā suns pasaka cilvēkam, ka viņš viņu mīl? Šeit būs daži veidi, kā suns izrāda savu mīlestību.

1. Suns vēlas visu laiku būt blakus
Suņa mīlestības visredzamākā izpausme ir vēlēšanās visu laiku būt blakus. Dažreiz tā var izrādīties nedrošības sajūta, taču to var viegli atšķirt no veselīgas pozitīvas baudas būt blakus savam saimniekam.

2. Suns skatās acīs
Kad tu un suns skatieties viens otram acīs, suns netieši jūs apskauj. Lai gan dažreiz nav vēlams skatīties suņiem acīs, it īpaši, ja runa ir par svešu suni, kas nāk pretī uz ielas. Jo tā ir arī zīme par dominanci starp diviem dzīvniekiem. Taču, ja tavs mazais kucēns skatās tev acīs, viņš viennozīmīgi cenšas pateikt, cik ļoti mīl savu saimnieku un vēlas, lai šī saikne nekad nebeigtos.

3. Suns ar sajūsmu sasveicinās
Suņiem ir īpaši izteikta sasveicināšanās ar saviem saimniekiem – pārmērīga astes luncināšana, lekšana virsū un pat stabilas pozas nenoturēšana, jo no priekiem var apgāzties, kad saimnieks ir atbraucis mājās pēc garas darba dienas. Suņi izturas uztraukti, kas izdzird pirmās pazīmes, kas liecinātu, ka tūlīt ieraudzīs savu saimnieku. Viņi uztraukumā sāk mīņāties un ir gaidu pilni ātrāk satikt saimnieku. Lai gan nevajadzētu atļaut savam sunim lēkt virsū cilvēkam, taču no otras puses jāatceras, ka viņš to dara aiz mīlestības.

4. Suns guļ kopā ar saimnieku
Suņi ir pāru dzīvnieki, tāpēc naktīs mēdz spiesties viens pie otra, lai sajustu siltumu un aizsardzību. Tāpēc suņi mēdz gulēt pie saviem saimniekiem, ja tiem ir atļauts to darīt, jo viņi uzskata cilvēku par savu ģimenes locekli un drošo aizsargu. Cieši pieglaudies suns ir labāks par jebkuru šūpuļdziesmu, tāpēc labs miegs ir garantēts.

5. Suns žāvājas kopā ar saimnieku
Žāvāšanās ir izteikta unikalitāte tikai dažām dzīvajām būtnēm, un suņi ir vieni no tiem, kas to spēj. Ir izpētīts, ka suņiem mēdz pielipt cilvēku žāvas, tāpat viņi žāvājas uzreiz, kad izdzird sava mīļotā cilvēka žāvas, pat arī, ja paši nav piekusuši.

6. Suņa uzmanība ir vērsta uz saimnieku
Tas nav nekas jauns, ka suņi ir sajūsmā par jebkādu pozitīvu uzmanību, kas tiek vērsta viņu virzienā, taču tas nenozīmē, ka viņš savu saimnieku nemīl visvairāk no visiem. Pievērs uzmanību, kā suns uzvedās, kad telpa ir pilna ar cilvēkiem, kas pievērš viņam uzmanību. Ja suns kā prioritāti izvēlas veltīt visu savu uzmanību tikai saimniekam, tad tā ir zīme, ka saimniekam ir īpaša vieta viņa sirdī.

7. Suņi piedod saviem saimniekiem
Daļa no sirsnības izrādīšanas ir prasme piedot visām lietām, ko saimnieks mēdz darīt, lai suns justos slikti, piemēram, balss paaugstināšana, neapmierinātības izrādīšana un citas lietas. Piedošana ir suņa mēģinājums saglabāt mīlošas attiecības. Tomēr tāpat kā cilvēki, daži mēdz savas jūtas atstāt dziļi iekšā. Tāpat tās spēj neizrādīt arī mazi kucēni.