Kas var kaitināt Ziemassvētkos

Draugi, radi, paziņas un mīļotie, kuri mīl Ziemassvētkus un tie, kuri nē. Lai nu kāda būtu attieksme, ka dāvanas jau ir saplānotas mēnesi iepriekš vai ka viss notiek pēdējās dienās, vai arī ka nekādu dāvanu vispār nemaz nav un nebūs. Ziemassvētku laiks ir īpašs laiks un to var vai nu mīlēt, vai arī tas var būt kaitinošākais laiks visa gada griezumā, kuru nemaz negaidām. Viena no lietām, ar kuru Ziemassvētki ikvienam saistīsies būs veikali un iepirkšanās. Nevar gluži teikt, ka iepirkšanās, bet gan vairāk stumdīšanās pa veikaliem ar vēlmi kaut ko nopirkt, bet bieži vien tas var beigties ar iziešanu no veikala bez nekā taustāma, bet ar visai drūmu un nogurušu sejas izteiksmi.

Zinu no sevis, ka Ziemassvētkos pirkt pārtiku ir gatavais izaicinājums. Jau ejot iekšā pa veikala durvīm, var redzēt to kilometru garo rindu, kas stāv pie kasēm, lai samaksātu. Vienmēr gribas raudāt, ja es aizskrēju uz veikalu tikai pēc piena vai kaut kā cita. Ir pat gadījies, ka atmetu ar roku, pagriežos un izeju ārā. Ziemassvētku laikā, it īpaši 22. un 23. decembrī rindas būs tik garas, ka nāksies tajās pavadīt pat līdz pusstundai un ilgāk. Ir gadījies pat tā, ka līdz ieiešanai veikalā nemaz nevar tikt, jo viss stāvlaukums ir aizņemts un mašīnu novietot nav kur. Pirms iebraukšanas veikala stāvvietās ir garas jo garas rindas, kas nekustas un kavē satiksmi arī visā pārējā pilsētā aspirapolvere portatile leggero e comodo.

Ar to vien Ziemassvētku iepirkšanās “jautrums” nebeidzas. Ziemassvētku laikā, tā kā viss (pilnīgi viss) ir pārbāzts ar cilvēkiem, sāc pētīt veikalu griestus un tad saproti, ka lietas, kas tur piekarinātas varētu būt stāvējušas jau vairākus mēnešus un katru reizi tu uzķēries uz šo akciju, bet nu tas nav būtiskākais, kas mani kaitina. Vairāk es neciešu plato pārdevēju smaidu un skanīgo vēlējumu “Priecīgus Ziemassvētkus”, kad esmu piecpadsmitais cilvēks, kuru viņu apkalpo bez apstājas. Es šo frāzi dzirdēju jau no visiem iepriekšējiem pārdevējiem un visas pārējās 15 reizes, kad tas tika pateikts katram pircējam, kurš rindā bija pirms manis. Bet, protams, arī es uzlieku savu plato smaidu, kas nav īsts, un novēlu līksmus Ziemassvētkus arī pārdevējam. Pirms ir iespējams pie šīs sarunas tikt, ir jāstāv kā muļķim veikala vidū, pirms kāds atnāks un tevi apkalpos. Tas visraksturīgāk ir elektronikas preču veikalos, jo visi pārdevēji skraida apkārt, bet tu pat apskatīt nevari to lietu, kuru iespējams gribētu iegādāties, jo tā ir ieslēgta stiklotā vitrīnā aspirapolvere per auto.

Vienmēr nosmejos, kad redzu, ka dāvanu iesaiņošanas papīrs pāris dienas pirms Ziemassvētkiem pēkšņi kļūst piecas vai desmit reizes dārgāks, un cena samazināsies 2 dienas pēc svētki būs pagājuši. Bet katru gadu man vajag saiņošanas papīru, tāpēc tas ir jāpērk. Nemaz nevaru izteikt savu nepatiku sekot līdzi savas bankas konta apgrozījumam, kurš decembra mēnesī reizēm nemaz nav izskaidrojams. Nedaudz samaksāts par dāvanu vienam, tad otram, tad vēl, protams, ļoti mīļa dāvana mammai, līdz beidzot par visu kopā esi iztērējis ļoti astronomisku summu. Zinu, ka daudziem ļoti nepatīk sajūta, ka ir jānopērk dāvanas visiem, lai gan zini, ka tās nekad netiks izmantotas, jo bieži vien ir ļoti grūti atrast kādu tiešām ļoti labu dāvanu. Ziemassvētku iepirkšanās ir stresa pilns laiks, kuram jāiziet cauri katru gadu, Ziemassvētku mūzikas, piparkūku garšas un mandarīnu smaržas pavadītiem.