Padomi, ko nedarīt suņa klātbūtnē

Suņi ir un būs cilvēku labākie draugi. Taču īsta draudzība nenozīmē to, ka viņiem patīk viss, ko saimnieki dara. Kādreiz mēs paši nezinot apgrūtinām savus mājdzīvniekus darot lietas, ko nevajadzētu vin pārbaude. Suņiem neinteresē vai mēs esam paņēmuši no bankas kredītu, bet dažas lietas gan dzīvniekus patiešām tracina. Šeit būs pāris padomi, ko neiesakām darīt sava suņa klātbūtnē.

Mēs izmantojam vārdus vairāk kā ķermeņa valodu.
Cilvēki ir vokālas būtnes, viņiem patīk komunicēt un daudz runāt. Cilvēki mēdz daudz sarunāties ar mājdzīvniekiem, apzinoties, ka viņi nemaz nesaprot ne pusi no stāstītā. Suņi ir spējīgi iemācīties dažas svarīgākās frāzes, kā, piemēram, staigāt, ēst, bumbiņa, lec un citas. Taču garus un paplašinātus teikumus suns nekad nespēs saprast. Viss, uz ko suņi paļaujas brīžos, kad nesaprot cilvēkus ir ķermeņu valoda. Strādāt ar ķermeņa valodu ir ļoti svarīgi jau no paša suņa agrīnā apmācības vecuma. Aizejot uz dzīvnieku apmācībām, var iemācīties dažas lietas, kuras līdz šim esam darījuši nepareizi, sajaucot galvu savam mājdzīvniekam. Piemēram, sakot sunim, lai viņš paliek savā vietā, mēs mēdzam paliekties uz priekšu, bet šāda poza praktiski aicina, lai suns nāktu pie jums. Suns ir samulsis, jo dabū rājienu par nepareizi izpildītu komandu, lai gan viņš sekoja cilvēka ķermeņa valodai.

Mēs apskaujam un cieši samīļojam suni
Cilvēkiem šāda darbība liekas mīļa un tā mēs izrādām visdziļākās jūtas, taču suņi nemēdz šādi sasveicināties ar saviem mīļajiem. Tāpēc šāda sasveicināšanās un cieša spiešana varētu nepatikt un izraisīt apdraudētības sajūtu. Daudzi suņi panes šo mīlestības izpausmi ar žēlastību, jo viņi patiešām mīl savu saimnieku, taču daudzi izjūt bailes un jūtas apdraudēti. Šāda apkampšanās ir biežs iemesls kāpēc suņi mēdz sakost mazus bērnus, jo bērni cenšas izrādīt savu mīlestību, bet turpretī sunim tas liekas kā personisks aizskārums.

Mēs cenšamies izveidot ciešu acu kontaktu
Acu kontaktam ir spēcīga ietekme. Starp cilvēkiem tā varētu būt cieņas izrādīšana, ka sarunājoties skatāmies acīs pretī esošam cilvēkam. Taču suņiem šāda cieša acīs skatīšanās var būt dominances pārņemšana. Viņš to var uztvert kā sākumu pirms cīņas par pārsvaru. Suns var justies apdraudēts un palikt agresīvs, ja pārlieku ilgi skaties acīs. It īpaši, ja uz ceļa satiec svešu suni – necenties izveidot ilgstošu acu kontaktu, bet nedaudz novērs acis, runā maigā tonī un kontrolē savas ķermeņa kustības, neizdarot asas darbības, kas var suni nobiedēt.

Mēs dodamies ātrās pastaigās
Pastaigas ir svarīga suņa un cilvēka mijiedarbība. Ja esi nolēmis sev ņemt suni un nespēj nodrošināt viņam patstāvīgu svaigu gaisu un pagalmu, kur dzīvot, tad nepieciešams veikt ikdienas pastaigas. Svarīga lieta, lai dotos pastaigās ir – lai suns būtu apmācīts, kā uzvesties pie siksniņas. Taču no otras puses, sunim ir arī jāļauj izbaudīt visu, kas notiek pastaigas laikā. Jāļauj viņam pasmaržot visu, ko viņš vēlas, jāļauj izpētīt apkārtne un iepazīt apkārt esošos objektus. Pastaigas maršruts nedrīkst būt vienveidīgs, nepieciešams ik pa laikam ieviest jaunus ceļus. Tāpat nepietiks ar dažu minūšu steidzīgu pastaigu, ja suns nespēj kārtīgi izkustēties. Sunim nepieciešams ne tikai svaigs gaiss, bet arī saules stari un enerģija.

Mēs nespēlējamies ar mājdzīvniekiem
Vai tu zini kāda ir sajūta visu dienu būt iestrēgušam konkrētā telpā, nezinot ko darīt? Atceries bērnību, kad tevi garlaikoja vecāku pieaugušo sarunas, kurās tu nekā nespēji iesaistīties. Suņiem ir tāpat – viņi redz, ka saimnieks ir mājās, bet viņiem netiek pievērsta nekāda uzmanība, ja priekšroku ieņem sēdēšana internetā vai televizora skatīšanās.